travel all world countries and cities

Jauna tendence Eiropas lidostās, kas ietekmē miljoniem pasažieru

01.05.2019
Jauna tendence Eiropas lidostās, kas ietekmē miljoniem pasažieru
Jauna tendence Eiropas lidostās, kas ietekmē miljoniem pasažieru
Vai gaisa satiksmes sastrēgumi ietekmē arī Rīgas lidostu?
Šovasar Eiropas gaisa telpā un lidostās gaidāmi lielākie “sastrēgumi” vēsturē. Par nepatīkamo tendenci saistībā ar reisu kavējumiem un milzīgo pasažieru pieplūdumu Eiropas lidostās runā arī Eiropas Komisijā, aicinot sākt pasākumus, lai pasažieriem savā atvaļinājumā nebūtu jācieš no nepatīkamiem pārsteigumiem. Portāls TVNET vērsās arī Rīgas lidostā, lai noskaidrotu, vai “gaisa satiksmes sastrēgumi” ietekmēs ceļotājus arī Rīgā.
Kavēšanās lidostās ir skārusi visu Eiropu. Eiropas Komisijas transporta komisāre Violeta Balka pirms nedēļas paziņoja, ka aviotransporta kavējumi ir pārsnieguši jebkādu normu robežas.
“Tas ir nepieņemami. Mums steidzami ir jāmeklē kādi jauni risinājumi šai problēmai,” sacīja Balka.
    Pagājušajā gadā Eiropas gaisa telpā tika veikti 11 miljoni lidojumu. Interesanti, ka reisu skaits, salīdzinot ar gadu iepriekš, pieaudzis pavisam nedaudz, taču kavējumu skaits audzis uz pusi.
Kavēja katrs piektais reiss, un vidējais kavēšanās laiks bija 50 minūtes. Īpaši smaga situācija bija vērojama vasaras mēnešos.
Šogad, visticamāk, labāk nekļūs. Šā gada martā kavējumu skaits, salīdzinot ar 2018. gada martu, ir pieaudzis par 35%.
“Neraugoties uz to, pagaidām situācija vēl ir mierīga. Galvenais haoss sāksies vasarā,” sacīja Igaunijas aviosatiksmes uzraudzības uzņēmuma “Lennuliiklusteeninduse” vadītājs Tanels Rautits. Lai arī Eiropas Komisija savā ziņojumā prognozē, ka reisu kavējumu skaits saglabāsies aptuveni tādā pašā līmenī kā pērn, Rautits uzskata, ka tas “ir pārlieku optimistisks scenārijs”.
Kādēļ avioreisi kavē? Kavējumu problēmai ir vairāki iemesli. Viens no tiem – eiropieši ir tik aktīvi lidotāji kā vēl nekad iepriekš. Lidostu vadības sistēmas vairs nespēj tikt galā ar arvien pieaugošo pasažieru skaitu – tās ir pārslogotas.
Lai arī kavējumus nereti izraisa nelabvēlīgi laikapstākļi, lidostu darbinieku streiki, galvenā problēmas sakne ir tajā, ka esošajām gaisa satiksmes sistēmām kļūst arvien grūtāk nodrošināt visas aviosatiksmes drošu darbību. Protams, trūkst arī darbaspēks un jaunu tehnoloģisko risinājumu.
Gaisa dispečeriem noslogotākajās Eiropas lidostās kļūst arvien grūtāk noteikt konkrētās lidmašīnas vietu gaisa telpā, kurā atrodas ļoti daudz lidmašīnu. Aviācija ir ļoti stingri kontrolēta nozare, tāpēc pat mazākās aizdomas par to, vai gaisa koridors ir brīvs, pilotam var likt pieņemt lēmumu atcelt pacelšanos vai nolaišanos. Arvien biežāk pasažieriem nākas pieredzēt brīžus, kad lidmašīna riņķo virs lidostas, gaidot piemērotu brīdi, kad nosēsties.
    Tomēr eksperti norāda, ka bažām par to, ka lidmašīnas gaisā varētu sadurties, nav pamata. Lai no tā izvairītos, pastāv virkne dažādu ierobežojumu, un tieši tāpēc nereti cilvēkiem gan lidmašīnās, gan lidostās nākas gaidīt.
Galvenie gaisa satiksmes sastrēgumi veidojas Centrāleiropas valstu gaisa telpā. Īpašu uzmanību piesaista Vācijas Karlsrūes dispečeru sistēma, kurai jātiek galā ar lielākajiem “gaisa sastrēgumiem”. Ļoti noslogota ir gaisa telpa starp Nīderlandi un Beļģiju, kur atrodas milzīgā Amsterdamas lidosta, gaisa ceļš uz Beļģiju, kā arī savienojumi starp Eiropu un Britu salām, kā arī Skandināvijas – Francijas savienojumi.

“Centrāleiropas gaisa telpa esošajā sistēmā jau pašlaik ir pārpildīta līdz maksimumam. Tās veiktspēju ir iespējams uzlabot, bet ar maziem solīšiem. Kas attiecas uz gaisa telpu virs krīzes zonām, tad lidmašīnas vairs tām nelido cauri, bet izmanto citus gaisa koridorus, vienkārši metot tām līkumu,” skaidro Rautits.

Eksperti norāda, ka nereti, lai aizlidotu uz kādu galamērķi, piemēram, Londonu Lielbritānijā, ir iespējams iegādāties lētākas biļetes, kurās paredzēta pārsēšanās. Tomēr, pērkot biļetes ar pārsēšanos kādā no Centrāleiropas vai Rietumeiropas noslogotākajām lidostām, piemēram, Frankfurtē, pastāv reāls risks, ka otro reisu var nokavēt. Pirmā reisa ielidošana lielajā lidostā var ievērojami kavēties, tāpat gājiens uz saviem vārtiem, no kā notiks otrais reiss, var būtiski ieilgt lidostu plašuma un cilvēku daudzuma dēļ.
Kā sastrēgumi aviosatiksmē ietekmēs Rīgas lidostu?
Ņemot vērā prognozes par sarežģījumiem Eiropas lidostās, portāls TVNET vērsās Latvijas lielākajā pasažieru lidostā, lai noskaidrotu, kā “aviosastrēgumi” ietekmēs pašmāju ceļotājus. Kā portālam TVNET skaidroja Starptautiskās lidostas “Rīga” pārstāve Laura Karnīte, Rīgas lidostā nav gaidāmas problēmas saistībā ar lielu pasažieru pieplūdumu.
    “Rīgas lidostā parasti lieli pasažieru “sastrēgumi” neveidojas, tomēr risks nokavēt lidojumus pastāv, it īpaši, ja ceļotāji uz savu lidojumu ierodas vēlu,” saka Karnīte.
Viņa atgādina, ka pasažieriem lidostā ir jāierodas savlaicīgi, jo pasažieru plūsma vasarā ir lielāka nekā ziemas periodā. Jāpiemin, ka pasažieru skaits lidostā “Rīga” pērn pieaudzis, un tāda tendence ir vērojama arī šogad – vērojams pieaugums par vidēji 6% mēnesī. Lidosta dažādos veidos, neieguldot lielus līdzekļus, ir veikusi dažādus uzlabojumus, lai nodrošinātu ātru pasažieru plūsmu.
“Šobrīd lidosta nevar atļauties ieguldīt lielus līdzekļus pasažieru plūsmas uzlabošanai, jo drīzumā sāksies jaunā termināļa celtniecība. Tomēr milzīgu rindu, kas varētu radīt riskus nokavēt vai kavēt pārsēšanos, lidostā nav,” saka Karnīte.
Lidostas pārstāve atgādina, ka pasažieriem lidostā jābūt laicīgi – vismaz divas stundas pirms lidojuma, jo tad pasažieris var būt drošs, ka paspēs uz savu lidojumu, pat ja pie drošības kontroles būs izveidojusies rinda.
“Ir pīķa stundas, kad vairāki reisi lido prom, – gan no rītiem, gan vakaros. Tad arī ir iespējami atsevišķi brīži, ka veidojas garāka rinda, jo vairāku reisu pasažieri vienlaicīgi ierodas lidostā. Tomēr mērījumi rāda, ka rinda pie drošības kontroles nav ilgāka par piecām minūtēm. Ja cilvēks ir atskrējis pēdējā brīdī, tad gan šīs piecas minūtes var būt izšķirošas,” skaidro lidostas pārstāve.
Karnīte skaidro, ka divas stundas ir pietiekams laiks atrisināt kādas problēmas, piemēram, ar dokumentiem, ja pasažierim tādas rodas. Pēdējā brīdī ierodoties uz reisu, iespējas kaut ko atrisināt ir ļoti niecīgas.
“Kad cilvēki pērk aviobiļetes internetā, cilvēki visbiežāk neizlasa aviokompāniju noteikumus, taču arī tur ir teikts par laicīgu ierašanos lidostā. Ja jūs neesat bijis lidostā divas stundas pirms lidojuma un nokavējat lidmašīnu, tad jums kompensācija nepienākas. Bet, ja jūs lidostā esiet ieradies vismaz divas stundas iepriekš un lidostas vai aviokompānijas vainas dēļ reisu nokavējat, tad kompensācija pienākas.
    Tas ir būtiski, lai pašam pasažierim būtu ērtāk, arī no juridiskā viedokļa tas ir svarīgs faktors,” teic Karnīte.
Līdzīgi kā iepriekšējos gadus, arī šovasar lidosta jau no vasaras sākuma rīkos loteriju, motivējot cilvēkus ierastieslidostā laicīgi, – tajā būs iespējams laimēt dažādas balvas.
Vēl viena vieta, kur pasažieri Rīgas lidostā var aizkavēties ilgāku laiku, bagāžas saņemšanas telpa.
“Ja vienlaicīgi ielido vairāki reisi, var būt situācijas, kad bagāža jāgaida ilgāku laiku. Lidostas standarti paredz, ka minimālais bagāžas piegādes laiks no lidmašīnas uz bagāžas lenti ir 20 minūtes, bet maksimālais – 40 minūtes. Šobrīd ar bagāžas piegādi viss notiek raiti, taču nevar izslēgt iespēju, ka var būt kādas kavēšanās,” saka Karnīte.
Viņa atgādina - pasažieriem ir ļoti svarīgi iepazīties ar informāciju, kas saistīta ar bagāžu, – kas liekams rokas bagāžā un kas – nododamajā. Daudzi cilvēki lielajā bagāžā liek portatīvās uzlādes ierīces (tā saucamās “power bankas”) un citas litija baterijas. Lai palīdzētu pasažieriem orientēties un saprast, ko nedrīkst likt savā bagāžā, lidosta ir izveidojusi interaktīvu spēli mājaslapā “bīstamie.lv”, kur var pārbaudīt un uzzināt, kādus priekšmetus var likt, un kurā bagāžā.
“Tā lidostai ir aktuāla problēma, jo cilvēki nereti kļūdās, piemēram, ieliekot “power banku” nododamajā bagāžā. Un tad lidostai bagāža ir jāaptur, jātaisa vaļā, jāmeklē pasažieris. Ja pasažieri neizdodas atrast, tad lieta ir jāizņem no bagāžas un jāiznīcina.
    Ja izdodas pasažieri atrast un ja ir palicis maz laika līdz lidojumam, tad var gadīties, ka reiss aizkavējas tikai tāpēc, ka kaut kas ir ielikts nepareizajā bagāžas vienībā,” saka Karnīte.
Viņa piebilst, ka aviobiļešu pirkšanas brīdī ir jāizlasa aviokompāniju noteikumi.
“Visas aviokompānijas vadās pēc starptautiski noteiktajām vadlīnijām, bet katrai aviokompānijai var būt kādas nianses noteikumos. Klasiskais piemērs - “Uzbekistan Airways” neļauj pārvadāt sērkociņus. Ir dažādas nianses, ko lidosta nevar apkopot pārskatāmā veidā, tāpēc pasažieriem pašiem ir nepieciešams iepazīties ar katras konkrētās aviokompānijas noteikumiem,” noslēdz Karnīte.

1 ceļotājs
Pieaugušie (12+)
Bērni (2-11)
Zīdaiņi (0-2)